IZM izstrādātais Latgales reģiona profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plāns paredz, ka Latgales reģionā tiks izveidoti trīs kompetences centri. Tai skaitā ir arī Austrumlatgales profesionālās izglītības kompetences centrs, kuru veidos Rēzeknes 14.arodvidusskola apvienota ar Rēzeknes Profesionālo vidusskolu ar šādām filiālēm: Latgales Amatniecības meistaru skola, Lūznavas Profesionālā vidusskola, Viļānu 41.arodvidusskola un Zilupes arodvidusskola.

Sanāksmes dalībnieki izteica bažas, ka šajā gadījumā pastāvētu liels risks, ka filiāļu vadītājiem būtu ļoti maza iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Konkrēti atbildēt par pašvaldību juridisko atbildību šajā profesionālās izglītības modelī ministrijas pārstāve nevarēja.

K. Vāgnere skaidroja, ka kompetences centrs ir iestāde, kurā ir nepieciešamā materiāli tehniskā bāze profesionālās kvalifikācijas ieguvei un kuras uzdevums ir sniegt nepieciešamo metodisko atbalstu citām profesionālās izglītības iestādēm, tajā ir plašs mācību programmu piedāvājums, ir stratēģiska pieeja reģiona profesionālās izglītības sistēmas attīstībai, kalpo kā jaunāko tehnoloģiju apguves vieta.

Līdz š.g. 1. februārim darba grupai, kuras sastāvā ir Rēzeknes 14.arodvidusskolas, Lūznavas Profesionālās vidusskolas, Latgales Amatniecības meistaru skolas, Viļānu 41.arodvidusskolas, Zilupes arodvidusskolas un Rēzeknes profesionālās vidusskolas vadītāji, jāizstrādā Austrumlatgales reģiona profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģija. Tās ietvaros ir iespējams iekļaut arī alternatīvus variantus Austrumlatgales profesionālās izglītības kompetences centram – piemēram, nākotnē arī Lūznavas profesionālās vidusskolas veidošanu par kompetences centru, jotajā ir laba materiālā bāze, ieguldīti lieli līdzekļi, renovējot ēkas, un tā ir izdevīgā ģeogrāfiskā vietā.

Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes speciālisti atzina, ka izglītības un zinātnes ministrija nevēlas uzņemties atbildību par profesionālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Līdz ar to ministrija arī nepopulāru lēmumu pieņemšanu – piemēram, skolu slēgšanu vai reorganizāciju – vēlas uzvelt uz pašvaldību pleciem. Viņi uzskata, kareģiona profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģijas izstrādi būtu jāvada ekspertam no malas - ministrijas pārstāvim. „Darba grupā esot tikai konkrēto skolu vadībai, katrs situāciju skatīs nevis stratēģiski nākotnes perspektīvā, bet gan no sava redzes viedokļa un aizstāvēs tikai savas skolas intereses,” atzina Izglītības pārvaldes pārstāvji.

 

Latgales reģiona profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plāns paredz arī otru variantu – profesionālās izglītības iestādes pārņem pašvaldība un izveido par integrētām mācību iestādēm, kurās varētu tikt realizētas dažādas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas, pieaugušo apmācība un tālākizglītība. Par šo variantu pašvaldībām ir daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem nespēja atbildēt arī pārstāve no ministrijas. Šobrīd arī normatīvo aktu bāze par pašvaldību kompetenci un finansējumu šīs funkcijas veikšanai nav sakārtota.

Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldībai pārņemot skolas, nodrošinātu tikaimērķdotāciju pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā kā netiek plānots arī skolu saimniecisko un uzturēšanas izdevumu nodrošinājums, šobrīd Rēzeknes novada pašvaldība nevar atļauties profesionālās izglītības iestādes no ministrijas pārņemt.