Rēzeknes novada pašvaldība no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņēmusi pozitīvu atzinumu par saistošajiem noteikumiem, kas attiecas uz pirmsskolas vecuma bērnu reģistrācijas, uzņemšanas un atskaitīšanas kārtību. Atzinumā bija norādīts, ka noteikumi jāpapildina ar tekstu, ka tie ir izdoti saskaņā ar Vispārējo izglītības likumu. Rēzeknes novada dome pieņēma lēmuma par noteikumu precizēšanu. Tie stāsies spēkā pēc publicēšanas vietējā laikrakstā.

Noteikumos atrunātā kārtība attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

Jāatzīmē, ka pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūst no viena līdz septiņu gadu vecumam. Obligāta ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei, kas tiek sākta tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit pieci gadi.

Bērnu reģistrācija iestādēs notiek visu gadu. Brīvu vietu neesamības gadījumā iestādes darbinieki aizpilda rindas reģistrācijas karti un izsniedz izziņu par uzņemšanu rindā. Jāatzīmē, ka Rēzeknes novadā šobrīd šis jautājums nav aktuāls, jo pirmsskolas izglītības iestādēs ir pietiekoši vietu, lai uzņemtu visus gribētājus.

Saistošie noteikumi paredz, ka bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes var atskaitīt, pamatojoties uz vecāku iesniegumu vai medicīniski pedagoģiskās komisijas, ģimenes ārsta vai speciālista slēdzienu, kā arī gadījumos, ja bērns vecumā līdz pieciem gadiem bez attaisnojoša iemesla trīs mēnešus pēc kārtas nav apmeklējis iestādi.

Ar saistošajiem noteikumiem iespējams iepazīties Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā www.rezeknesnovads.lv vai pirmsskolas izglītības iestādēs.

 

Rēzeknes novada pašvaldība no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņēmusi pozitīvu atzinumu par saistošajiem noteikumiem, kas attiecas uz pašvaldības nodevām.

Saistošie noteikumi paredz, ka Rēzeknes novada pašvaldība nosaka un iekasē pašvaldības nodevas par:

-pašvaldības izsniegtajiem dokumentiem un to apliecinātām kopijām;

-izklaidējoša rakstura pasākumu rīkošanu publiskās vietās;

-reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

-būvatļaujas saņemšanu;

-simbolikas izmantošanu.

Saistošajos noteikumos par katru no šīm darbībām norādīts konkrēts nodevas apmērs.

Nodevas noteiktā termiņā iekasēs Rēzeknes novada pagastu pārvaldēs un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja to nebūs iespējams veikt uz vietas pārvaldē, nodevu varēs samaksāt arī Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas grāmatvedībā.

Ar saistošajiem noteikumiem iespējams iepazīties Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā www.rezeknesnovads.lv vai pagastu pārvaldēs. Tie stāsies spēkā pēc publicēšanas vietējā laikrakstā.

Nodevu apmērs par tirdzniecību publiskās vietās tiks noteikts atsevišķi izstrādātos saistošajos noteikumos.

 

Rēzeknes novada pašvaldība no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ir saņēmusi atzinumu par saistošajiem noteikumiem, kas attiecas palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Atzinumā bija norādīts, ka jālabo lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Rēzeknes novada dome apstiprināja, ka palīdzības pieprasītājs lēmumu par pabalstu piešķiršanu vai atteikšanu ir tiesīgs apstrīdēt Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Saistošie noteikumi „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka:

- personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;

- kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā;

- palīdzības sniegšanas kārtību.

Lai saņemtu pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, personām ir jāreģistrējas Rēzeknes novada pašvaldības Sociālajā dienestā.

Saistošie noteikumi pozitīva atzinuma saņemšanai atkārtoti ir aizsūtīti RAPLM. Pēc tam tos publicēs vietējā laikrakstā un novada pašvaldības mājas lapā www.rezeknesnovads.lv

 

2009. gada decembrī spēkā stājās grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā. Likuma grozījumi skar speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes kārtību. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas akciju sabiedrību likvidē un izveido iestādi „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde”, kas ļaus uzlabot ekonomiskās zonas darbības efektivitāti. Jauno iestādi veidos divas pašvaldības – Rēzeknes pilsētas dome un Rēzeknes novada pašvaldība, ko Rēzeknes novada domes sēdē atbalstīja arī deputāti.

Likums nosaka, ka Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde pārņem visas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas akciju sabiedrības tiesības un pienākumus. Likuma 1. pielikumā ir atrodams arī Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijas plāns

Iestādes nolikums paredz, ka 70% no pārvaldes ikgadējā finansējuma ir no Rēzeknes pilsētas domes budžeta, bet 30% - Rēzeknes novada pašvaldības budžeta.

 

Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) izveidota ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

Lai veiktu komercdarbību, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersantam:
1) jānoslēdz līgums ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi;

3) jāsaņem atļauja komercdarbības veikšanai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

RSEZ uzņēmums var saņemt likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos tiešo nodokļu atvieglojumus.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija ir Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes uzraudzības padome. Pārvaldes uzraudzības padomes funkcijas nosaka likums.

Rēzeknes novada domes sēdē deputāti nolēma iecelt uzraudzības padomi un no Rēzeknes novada pašvaldības tās sastāvā deleģēt Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Elvīru Pizāni un deputāti Līviju Plavinsku.

Jāatzīmē, ka uzraudzības padomes locekļi amata pienākumus veiks bez atlīdzības.

 

Rēzeknes novada dome Nagļu pārvaldes vadītāja amatā apstiprināja Viktoru Vasiļevski, kurš savus pienākumus pildīt sāks no 2010.gada 29.janvāra.

V.Vasiļevski pārvaldes vadītāja amatam kopsapulcē izvirzīja paši iedzīvotāji. Apvienotajā Teritoriālās komitejas un Teritorijas attīstības, plānošanas, tautsaimniecības, vides un infrastruktūras jautājumu komitejas sēdē deputāti izskatīja divus kandidātus – V.Vasiļevski un Jāni Volku. Izvērtējot kandidātu atbilstību Nagļu pārvaldes vadītāja amatam, komitejas uz domes sēdi apstiprināšanai izvirzīja V.Vasiļevski. Galvenie argumenti tam bija Nagļu iedzīvotāju izrādītais atbalsts, kā arī viņa pieredze pašvaldības darbā, esot pagasta padomes deputāta un priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Nagļu pagasta pārvaldes vadītāja amatalgu noteiks saskaņā ar algu noteikšanas algoritmu un Nagļu pagasta pārvaldes budžetu.

 

Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu ar 2010.gada 11.februāri no Čornajas pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas amata atbrīvot Silviju Karčavu. Dome šādu lēmumu pieņēma, pamatojoties uz viņas iesniegumu, kurā izteikts lūgums izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pašas vēlēšanās.

Izglītības pārvaldes speciālisti atzina, ka šajā situācijā ir divi rīcības varianti – rīkot atklātu konkursu uz vadītāja vietu vai Čornajas pirmsskolas izglītības iestādi reorganizēt par kādas blakus esošas izglītības iestādes struktūrvienību. Īstenojot otru variantu, samazinātos administratīvie izdevumi. Abas iespējas izskatīs 28. janvārī Izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē, uz kuru tiks aicināts arī Čornajas pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kvitkovskis.

Jāatzīmē, ka šobrīd Čornajas pirmsskolas izglītības iestādē ir 31 bērns.

 

Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu ar 2010.gada 8.februāri no Kaunatas vidusskolas direktoraamata atbrīvot Alfrēdu Truskovski. Dome šādu lēmumu pieņēma, pamatojoties uz viņa iesniegumu, kurā izteikts lūgums izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pašas vēlēšanās.

Rēzeknes novada pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Kaunatas vidusskolas direktora amatu. Konkursā piedalīties var jebkura fiziska persona, kas atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām. Pretendenti visus nepieciešamos dokumentus var iesniegt līdz š.g. 29. janvārim Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā, Atbrīvošanas alejā 95, 17.kabinetā. Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājas lapas www.rezeknesnovads.lv sadaļā „Sludinājumi”.

 

No Kaunatas bāriņtiesas locekles amata ar 2010.gada 11.februāri tiek atbrīvota Līga Gaveika, kura darba pienākumus veica Stoļerovas pagastā. Viņu darbā Rēzeknes novada dome apstiprināja š.g. 7.janvārī, bet drīz pēc tam viņa saņēma citu pilnas slodzes darba piedāvājumu. Līdz ar to Kaunatas bāriņtiesas locekles amats ir vakants. 

No 2010. gada 1.janvārī spēkā stājušies grozījumi likumdošanā, kas nosaka, ka 2010. un 2011.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas un naudas balvas, neveic viņu materiālo stimulēšanu. Līdz ar to Rēzeknes novada dome nolēma veikt grozījumus 2009. gada 29. decembra sēdē pieņemtajā lēmumā un piemaksas pedagogiem par darba kvalitāti noteikt 0% apmērā.

Papildus iedalīto valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, atbilstoši likumam un balstoties uz katras skolas vajadzībām, novirzīs atbalsta personāla finansēšanai, apvienoto klašu atdalīšanai u.c.

 

Balstoties uz Viraudas ezera (Lendžu pagastā) rūpnieciskās zvejas limitu sadales komisijas atzinumu, Rēzeknes novada dome, iznomājot zvejas tiesības, nolēma priekšroku dot komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus.

Līdz ar to 2010.gadā Viraudas ezera nomniekam individuālajam komersantam „Svēteļu dīķi” tika nolemts iedalīt komerciālajai zvejai zivju tīklu limitu 325 m apmērā.

Atlikušās zvejas tiesības nolēma iznomāt pašpatēriņa zvejai Aivaram Šarkovskim 30 m apmērā. Normatīvie akti nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē katram zvejniekam var iedalīt tīklu garuma limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu 50 metru garu tīklu.

Nomas maksa nomniekiem jāveic līdz 2010.gada 15.martam. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, zivju tīklu noma par katriem 5 metriem iekšējos ūdeņos ir 2 lati.

Balstoties uz Rāznas ezera rūpnieciskās zvejas limitu sadales komisijas atzinumu, Rēzeknes novada dome nolēma Rāznas ezera zivju tīklu limitu sadali veikt starp Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastiem. Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka tika dota komercsabiedrībām vai individuālajiem komersantiem, kas darbojas vai plāno darboties pašvaldības teritorijā ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, kā arī pildījuši iepriekš noslēgto līgumu nosacījumus un ievērojuši zveju regulējošos noteikumus.

Tā kā Rāznas ezera nomnieks SIA „EKO punkts” nav pildījis visas Ūdenstilpes nomas līgumā paredzētās saistības, Rēzeknes novada dome nolēma izmantot līgumā paredzētās tiesības un komerciālajai zvejai SIA „EKO punkts” piešķirt nevis 90%, bet gan 75 %, t.i., 12880 m no Rāznas ezera zivju tīklu limitiem 2010.gadā.

Līdz ar to 25%, kas ir 4295 m no Rāznas ezera zivju tīklu limitiem 2010.gadā, var iedalīt citiem personām komerciālai un pašpatēriņa zvejai.

Sēdē Rēzeknes novada dome nolēma komerciālajai zvejai zivju tīklu limitus iedalīt šādi:

-Z/s „Bērzu mājas” – 1000 m;

-IK „EZERKRASTI PLUS” – 200 m;

-SIA „Sfēra R” – 1000 m.

Pašpatēriņa zvejai paredzēto zivju tīklu limitu sadali komisija skatīs nākamajā sēdē 28. janvārī. Priekšroka tiks dota tām personām, kurām deklarētā dzīvesvieta ir Čornajas, Kaunatas, Lūznavas vai Mākoņkalna pagasts un/vai kuriem nekustamais īpašums robežojas ar Rāznas ezeru.

 

 

Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu pārslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu ar SIA „EKO punkts” Rāznas ezerā. Nepieciešamība to darīt skaidrojama ar normatīvo aktu prasībām, kas paredz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos pievienotajam parauglīgumam.

Pamatojoties uz Silmalas pagasta pārvaldes ierosinājumu, Rēzeknes novada dome apstiprināja uzņēmumu, kas nodrošinās atkritumu savākšanu un izvešanu Silmalas pagastā, kā arī tarifu atkritumu pakalpojumiem.

-uzņēmumu, kas veiks atkritumu savākšanu un izvešanu Vērēmu pagastā,

-tarifu par ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, atkritumu savākšanu un izvešanu,

-struktūru, kas nodrošinās gāzes, ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus.

-uzņēmumu, kas veiks atkritumu savākšanu un izvešanu Čornajas pagastā,

-tarifu par ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu,

- struktūru, kas nodrošinās ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus.

-uzņēmumu, kas veiks atkritumu savākšanu un izvešanu Ozolmuižas pagastā,

-tarifu par ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu savākšanu un izvešanu,

- iestādi, kas nodrošinās ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus.

Sīkāka informācija par pieņemtajiem lēmumiem un apstiprinātajiem tarifiem būs pieejama sēdes protokolā.

Rēzeknes novada dome atbalstīja Griškānu pagasta pārvaldes dalību Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā projektu iesniegumu konkursā programmas „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” ietvaros. Griškānu pagasta pārvalde startēs ar projektu „Griškānu pagasta autoceļu „Janapole – Janapoles ciems” (km 0,712), „Staroščiki – Tuči – Janapole” (km 0,250), „Dreizi – Vipinga” (km 0,787) un Jaunās ielas (km 0,200) rekonstrukcija”.

 

Rēzeknes novada dome apstiprināja Kantinieku pagasta ierosinātos grozījumus vienreizējās dotācijas izlietojumam novada infrastruktūras attīstībai. Grozījumi paredz, ka aktivitāti „Liužas ciemata maģistrālās kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija” aizstās ar kredīta atmaksu par renovēto atdzelžošanas iekārtu un rekonstruēto katlu māju sporta un atpūtas centrā. Atlikušo finansējumu izmantos administratīvās ēkas siltināšanai, paredzot arī logu un durvju nomaiņu, un sūkņu mājas siltināšanai un jumta nomaiņai. Kopējā summa šo aktivitāšu veikšanai ir 85 226 lati.

Rēzeknes novada dome apstiprināja Rikavas pagasta ierosinātos grozījumus vienreizējās dotācijas izlietojumam novada infrastruktūras attīstībai, paredzot 1 990 latus Rikavas pagasta kluba-kantora ēkas tualešu remontam. Šī ir ieekonomētā summa, veicot iepirkumus.