lzeskalna pagasts atrodas 18 km no Rēzeknes, 250 km no Rīgas. Pagasta teritorija ir pauguraina un gleznaina, te ir daudz mežu un ūdeņu, lielākie no Ilzeskalna apkārtnes ezeriem ir Sološnieku, Stogoršņu, Gailumu, Ivonu (Kugres), Čakšu. No Čakšu ezera iztek Ičas upe. Ir vēl viena maza upīte – Odziņa.

 

Laika gaitā pagasta nosaukums vairākkārt ticis mainīts. No 1945. gada 2. novembra līdz 1949. gada 31. decembrim šeit bija Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Gailumu ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja. No 1950. gada 1. janvāra līdz 1977. gada 7. oktobrim — Rēzeknes rajona Gailumu ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja. No 1977. gada 8. oktobra līdz 1989. gada 23. februārim — Gailumu ciema Tautas deputātu padomes izpildu komiteja. No 1989. gada 23. februāra līdz 1990. gada 4. maijam — Ilzeskalna ciema Tautas deputātu padomes Izpildu komiteja, no 1990. gada 4. maija līdz 1990. gada 18. oktobrim Ilzeskalna Tautas deputātu padomes izpildu komiteja. No 1990. gada 18. oktobra līdz 1991. gada 24. maijam — Ilzeskalna pagasta Tautas deputātu padomes izpildu komiteja, no 1991. gada 24. maija līdz 1994. gada 29. maijam — Ilzeskalna pagasta Tautas deputātu padomes valde. Sākot ar 1994. gada 29.maiju te ir Ilzeskalna pagasta pārvalde.

 

Ilzeskalna pagasts ir videi draudzīgs pagasts, kas pats veido savu attīstību.

 

Pagasta teritorijā atrodas vairāku senkapu vietas. Senkapi ir bijuši Čudarānu, Žogotu, Danču un Ivonu ciemos. Pie Ivonu (Kugres) ezera ir atrasts senais bedrīšu – kulta akmens. Bijušajā Ilzenbergas muižas parkā aug dižozols, kura apkārtmērs ir 4,32 m. Ičas upes krastā aug dižgoba, kuras apkārtmērs ir 4,8m.

 

Tūristu interesi varētu piesaistīt vairāki apskatāmie objekti — Kuļnevas pareizticīgo baznīca (celta 1832. gadā), tajā apbedīts 1812.g. Tēvijas kara varonis Jakovs Kuļņevs (1763.—1812), Ilzeskalna katoļu kapela (izveidota 1995. gadā), mākslinieces Maijas Gailumas floristikas un Pētera Gailuma keramikas darbnīca, piemiņas zīme Daugavas vanagiem. 2005. gadā Ilzeskalna pagasta Šķerbiniekos uzstādīta piemiņas zīme slavenajam latgaliešu izcelsmes somu kinorežisoram un aktierim Teuvo Tulio (Teodoram Tugajam), kas te, vecāsmātes Ievas Garšinas mājās pavadījis savas bērnības vasaras. Ilzeskalna pagastu var dēvēt par mākslinieku pagastu. Te ir dzimuši keramiķis Pēteris Gailums, gleznotājs Jānis Gailums. Žogotu sādžā dzimis pasaulslavenais fotomākslinieks Jānis Gleizds, kura darbi piedalījušies vairāk kā 800 izstādēs, mākslinieks saņēmis 170 medaļas un vairākas Grand Prix balvas.

 

Noteikts dzīves posms ar Ilzeskalna pagastu saistās arī rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam, kas mīlējis makšķerēt Sološnieku ezerā, skaistā daba un Latgales ļaužu raksturi un sadzīve devuši iedvesmu vairākiem rakstnieka darbiem.

 

Lai saglabātu ziņas par Ilzeskalna pagasta veidošanos un attīstības vēsturi, tiek vākti materiāli par ievērojamiem cilvēkiem, senkapiem interesantiem dabas objektiem, muižām un pusmuižām. Ir apkopotas ziņas arī par 1941. gadā un 1949. gadā represētajiem pagasta iedzīvotājiem. Tiek pierakstīti interesantākie vietvārdi, apvidvārdi, vietu nosaukumu izcelšanās teikas.

 

Ilzeskalna pagastā lauku uzņēmumu galvenie pamatvirzieni ir lopkopība, graudkopība, kokapstrāde. Papildus nozare — biškopība. Lielākās zemnieku saimniecības ir Dimanti (īpašnieks Elmārs Kotāns), Dainas (Dainis Rancāns), Dalva (Pēteris Livzinieks), Novadiņi (Valdis Gailums), Tēvzeme (Ilmārs Mednis), Kļavas (Jāzeps Rūbežnīks), Tauriņi (Juris Razgaļs), Kūkoji  (īpašnieks Valdis Kūkojs).