Pārvalžu kontakti
Audriņu pagasts
Bērzgales pagasts
Čornajas pagasts
Dricānu pagasts
Feimaņu pagasts
Gaigalavas pagasts
Griškānu pagasts
Ilzeskalna pagasts
Kantinieku pagasts
Kaunatas pagasts
Lendžu pagasts
Lūznavas pagasts
Maltas pagasts
Mākoņkalna pagasts
Nagļu pagasts
Nautrēnu pagasts
Ozolaines pagasts
Ozolmuižas pagasts
Pušas pagasts
Rikavas pagasts
Sakstagala pagasts
Silmalas pagasts
Stoļerovas pagasts
Strūžānu pagasts
Vērēmu pagasts

Pušas pagasts 

2009. g. 26. februāris

Pagasta kopējā platība: 8081,0 ha,
tajā skaitā: ūdeņi - 559,6 ha,
meži - 3229,5 ha,
l/s izmantojamā zeme - 3406,5 ha.
Iedzīvotāju skaits: 478 (uz 01.07.2012)

Pušas pagasts izvietojies Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā, un robežojas ar Krāslavas novadu Andrupenes un Kastuļinas pagastiem, kā arī Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastiem.
 
Attālums no pagasta līdz rajona centram ir 35 km. Tuvākā dzelzceļa stacija Malta atrodas 16 km attālumā. Pagasta teritoriju šķērso Baldas upe un Pušicas strauts, kā arī valsts nozīmes ceļi Malta — Dagda un Malta — Priežmale. Lielākās apdzīvotās vietas ir Pušas ciemats, Peirāgu, Vōcīšu un Svatovas ciemi. Pagasta teritorijā ir 7 ezeri — Pušas, Svatovas, Umaņu, Puraša, Ižoru, Žirklīša, Ošuru - ar kopējo platību 504,8 ha.
 
Pagastā izveidotas divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību: SIA LMKO (īpašnieks Andris Runtovskis) un SIA GRŌVEIŠI (Sarmīte Butlere). Pušas ezeru apsaimnieko uzņēmējs Dainis Aleksandrovičs, kurš nodarbojas ar zandartu audzēšanu. Pagasta gleznainā daba, ekoloģiski tīrā vide, daudzie ezeri ir labvēlīgi lauku tūrisma attīstībai.
 
Pušas pagastā darbojas tautas nams, bibliotēka. Diemžēl skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ, ar 2006. gada 1. septembri slēgta Pušas pamatskola.
 
Tūrisma objekti
Pagastā ir sekojoši valsts nozīmes kultūras pieminekļi: Babru, Sivgaļu, Ošuru senkapi, Pušas muižas parks, Pušas pilskalns I un II, muižnieku Šadursku ģimenes kapenes, Pušas muižas kapela, Pušas Romas katoļu baznīca — ar greznu baroka stila iekštelpu interjeru. Iebraucot Pušā no Maltas puses, atrodas Baldas ūdensdzirnavas, 19. – 20. gs. rūpnieciskās arhitektūras piemineklis, kur ir iespēja iepazīt pilnīgu dzirnavu aprīkojumu un darbības procesu. Dzirnavās iekārtots viesu nams. Tālāk no uzkalna paveras brīnišķīgs skats uz Pušas ezeru.
 
Dodoties Andrupenes virzienā, pa kreisi aiz upītes ved ceļš uz Helēnas un Boļeslava Mundu mājām Mežmala, kur māju saimnieki ir izveidojuši mājas muzeju Latgales lauku sēta ar bagātīgu pagājušā gadsimta darba rīku un sadzīves priekšmetu kolekciju. Muzejā ir iespēja iepazīties ar grozu pīšanas noslēpumiem.
 
Ciemata centrā ezera krastā muižkungu Šadursku laikā tika izveidots terasveida parks. Siltajos vasaras vakaros var klausīties pūču klaigāšanā, vērot sikspārņu lidināšanos. Viņu iemīļotā vieta ir kapela, kur skola ir iekārtojusi savu novadpētniecības muzeju. Skolas muzejā var aplūkot Tautas mākslas meistara Ādama Kāpostiņa un keramiķa Teirumnieka māla izstrādājumus. Muzejā ir apskatāmas dažādas kultūrvēsturiskas liecības, sadzīves priekšmeti, tiek piedāvāts netradicionāls skatījums senču laika kalendāra noteikšanai. Muzejā var pārliecināties par to, ka daudzas vietas Pušā apvītas ar teiksmainiem nostāstiem.
 
Pušas seno kapu kalniņā atdusas muižkungu Šadursku dzimta. Jānis Šadurskis 1743. gadā uzcēla koka baznīcu savā Pušas muižā. Tagadējā koka baznīca iesvētīta 1778. gadā. Pušas baznīcā atrodas 18.gs. vidusposmā radīts gleznojums, spožs vēlā baroka eiropiskās glezniecības paraugs – altārglezna Sv.Trīsvienība. Baznīcā var apskatīt latviešu ērģeļu būvētāja J.Gremzes ērģeles.

Meklēšana

Kalendārs

 
POTCPSSv
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930

Autorizēšana

total_time: 0.322919